Mums ir jādalās ar jums ļoti skumjā ziņā.
Pēc Gerda apmeklējuma klīnikā uz izmeklējumu (12.09.2025), saņēmām citoloģijas rezultātus no jaunveidojuma viņas labajā sānā. Diagnoze apstiprinājās – ļaundabīgs mīksto audu audzējs (sarkoma) pēdējā stadijā, ar metastāzēm plaušās… Diemžēl slimība viņai sagādā sāpes un ciešanas, ko nav iespējams nepamanīt.
Pēdējo nedēļu laikā mēs redzējām, kā Gerda kļūst vājāka: viņa ļoti novājējusi, ēd arvien mazāk, bieži sēž viena, ar purniņu pret sienu, un čīkst. Aktivitātes, pastaigas un rotaļas, kas agrāk viņai sagādāja prieku, tagad ir kļuvušas par pārāk lielu slodzi.
Pēdējie izmeklējumi apstiprināja stāvokļa pasliktināšanos: mugurkaula izliekums pastiprinājies, parādījusies hematoma, kas turpina augt. Tas viss liecina, ka organisms vairs netiek galā.
Mēs darījām visu iespējamo, lai pagarinātu un uzlabotu viņas dzīvi. Pateicoties jums, jūsu atbalstam un mīlestībai, Gerda nodzīvoja gandrīz trīs laimīgus gadus, kas bija pilni ar pastaigām, ceļojumiem, rotaļām un peldēm. Pieaugušam lielam sunim tas ir daudz – un šie gadi bija pilni rūpju un siltuma.
Tagad ir pienācis laiks viņu palaist…
Ne tāpēc, ka viņa bija invalīde – ar to Gerda dzīvoja cienīgi un aktīvi, – bet tāpēc, ka slimība atņēma visas spējas. Mēs nevaram ļaut viņai ciest ilgāk.
Sarkoma – tā nav tikai diagnoze, tā ir pastāvīga sāpe. Mēs zinām, ka pat tad, kad suns smaida un luncina asti, viņš var ciest. Katrs jauns rīts Gerda kļuva arvien grūtāks.
24.09.2025 pienāca brīdis atvadīties no Gerdas…
Mums tā ir milzīga zaudējuma sajūta, jo kopā ar jums mēs esam nogājuši garu ceļu. Bet mēs patiesi ticam, ka Gerda izjuta mīlestību un laimi – un aizgāja, zinot, ka bija mīlēta.
Paldies ikvienam, kurš viņu un mūs atbalstīja – par uzticēšanos, līdzdalību un cilvēcību.
Lai Gerda vienmēr paliek mūsu sirdīs.
Sīkāk Gerdas stāstu varat izlasīt šeit:
